2024. gada 11. dec.

Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām


 

Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu 2024. gadā īsteno programmu “Latviešu valodas stiprināšana caur lasītprasmi”

Viena no programmas daļām ir "Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām", kuras ietvaros Aulejas pagasta bibliotēka ir saņēmusi 14 izdevumu.

Grāmatas gaida savus lasītājus!

2024. gada 29. nov.

Advente


 

Advente ir kristiešu liturģiskā gada sākums. Adventes laiks simboliski kristiešus aicina sagatavoties Kristus Dzimšanas svētkiem – Ziemassvētkiem. Adventes laiks saistās ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām.

Simboliskā nozīme ir adventes rotai – vainagam.

27. novembrī Aulejas pagasta bibliotēkā notika radošā darbnīca, kurā tika darināti adventes vainagi.

Paldies visiem, kuri atbalstīja, gan sagādāja skujkoku zarus, gan materiālus, sveces vainagu rotāšanai, gan paši piedalījās vainagu darināšanā.

1. decembrī iedegsim adventes vainagā pirmo sveci, kas tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību – Kristu.

Otrajā adventes svētdienā iedegsim otro sveci, ko dēvē par Betlēmes sveci, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu.

Trešā ir ganiņu svece – prieks.

Ceturtā – eņģeļu svece.

Lai miers ieplūst katrā no mums.

2024. gada 3. okt.

Veltas Škutānes dimantu tehnikā gleznu izstāde


 

Veltas Škutānes dimantu tehnikā veidoto gleznu izstāde.

2.oktobrī Aulejas pagasta bibliotēkā, sirsnīgā gaisotnē, tika atklāta Veltas Škutānes dimantu tehnikā veidoto gleznu izstāde, kas būs apskatāma līdz 31.oktobrim.

Paldies Veltai Škutānei un visiem, kuri bija atnākuši uz viņas vadīto meistarklasi. Tajā apmeklētāji uzzināja daudz padomu par gleznu veidošanu dimantu tehnikā. Meistarklasē bija iespēja pašiem izmēģināt šo tehniku.

Foto Ilze Vovka

Aulejas pagasta bibliotēkas vadītāja Inta Vecele

Pasākumu plāns oktobrī


 

2024. gada 29. febr.

Vilim Plūdonim - 150

 

Dzīves gājums

Dzimis kā Vilis Lejnieks 1874. gada 9. martā Bauskas apriņķa Pilsmuižas „Lejenieku” māju saimnieka Jāņa Lejnieka ģimenē Zemgalē. Viņa vecmāmiņa bijusi liela tautas dziesmupasaku un nostāstu zinātāja. Apdāvināto bērnu iespaidoja dzimto māju apkārtne, krāšņie, mežiem apaugušie Mēmeles līči. Iemācījies lasīt, viņš jau pirmsskolas gados kopā ar brāļiem mājās rīkoja teātra izrādes, izdevis žurnālu ar saviem dzejoļiem, sacerējis „varoņeposus”, kurus paša melodijā dziedājis priekšā pieaugušajiem.

1884. gada rudenī Vilis sāka mācīties Bauskas Pilsmuižas pagasta skolā, bet pēc trim gadiem iestājās Bauskas pilsētas skolā, līdztekus mācījās zīmēt, spēlēt klavieresvijolimežragu un ērģeles. Skolas gados Vilis Plūdons aizrautīgi lasīja latviešu un krievu literatūru. Visvairāk viņu valdzināja AusekļaĻermontova un Puškina dzeja, Gogoļa dabas apraksti.

Turpināja mācības Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1891—1895) un sāka rakstīt dzeju ar pseidonīmu „Plūdons”, kas tika iespiesta laikrakstā „Mājas Viesis”, vēlāk viņa pirmajā dzejoļu krājumā „Pirmie akordi” (1895). Pēc institūta beigšanas 1895. gadā strādāja par skolotāju Liezēres draudzes skolā (1895—1897), Bigauņciema pagastskolā (1897—1898) un rakstīja stāstus par zvejnieku dzīvi. Jūrmalas dzīves pretišķību iespaidā tapa poēma „Divi pasaules” (1899).

No 1898. gada Vilis Lejnieks strādāja par skolotāju Rīgas pilsētas elementārskolā (no 1901), N. Draudziņas ģimnāzijā un citās Rīgas skolās un publicēja savus galvenos darbus — „Atraitnes dēls” (1901), „Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas” (1901), „Uz saulaino tāli” (1912). Līdztekus viņš veidoja skolu mācību grāmatas un piedalījās 1905. gada skolotāju kongresā. 1903. gadā salaulājās ar skolotāju Otīliju Kuču, no kuras drīz izšķīrās un 1904. gadā apprecējās ar Elfrīdu Melbārdi, viņu laulībā piedzima astoņi bērni. 1905. gada revolūcijas iespaidā uzrakstīja poēmu „Uz saulaino tāli”, 1908. gadā tika izdots viņa tulkotais Nīčes meistardarbs „Tā runāja Zaratustra” un mistiskās poēmas „Baigi” (1903) un „Rēgi” (1908). 1913. gadā Indriķa hronikā aprakstīto seno zemgaļu cīņu iespaidā tapa viņa vēsturiskā balāde „Salgales Mada loms”.

Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā no 1915. līdz 1919. gadam dzīvoja pie brāļa Jaungulbenē. 1917. gadā viņš darbojās Iskolatā un piedalījās Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā Valmierā, kas 1917. gada 24. decembrī pieņēma Latvijas pašnoteikšanās deklarāciju, taču iestājās pret lielinieku teroru un atbalstīja Latvijas Republikas dibināšanu.

1920. gada 30. janvārī viņš uzvārdu Lejnieks nomainīja uz Plūdons.[2] No 1919. līdz 1934. gadam Plūdons bija skolotājs Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā un pievērsās bērnu dzejas rakstīšanai. Pēc 15. maija apvērsuma publicēja vairākus dzejojumus Kārļa Ulmaņa atbalstam.

Miris Rīgā 1940. gada 15. janvārī, apglabāts dzimtas kapos „Lejeniekos”, tagadējos Plūdoņa kapos.

1940. gada 19. martā Latvijas Izglītības ministrija Kuldīgas Valsts ģimnāziju pārdēvēja par Viļa Plūdoņa valsts ģimnāziju, kas 1989. (1997.) gadā atkal atguva savu nosaukumu. Lejnieku mājās Bauskas rajonā 1963. gadā iekārtoja Plūdoņa memoriālo muzeju.

Radošo darbiņu izstāde "Mans hobijs"


 

Materiāli par Aulejas pagasta bibliotēku


 

2024. gada 31. janv.

Margaritai Stārastei - 110


 

Margarita Stāraste (1914–2014) – izcila grafiķe, iemīļota bērnu grāmatu autore un ilustratore. Viņa atstājusi izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un grāmatu mākslā. Sarakstījusi un ilustrējusi divdesmit grāmatas bērniem, un ilustrējusi vairāk nekā četrdesmit citu autoru grāmatas bērniem. Stārastes grāmatas tulkotas un izdotas poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu valodā. Pēc Margaritas Stārastes darbu motīviem tapušas vairākas animācijas filmas. Viņa apbalvota ar Pastariņa prēmiju, Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni, grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" mūža balvu, Autortiesību bezgalības balvu un Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu bērnu literatūrā.

Jeļenas Černišovas rotu izstāde