2024. gada 19. okt.
2024. gada 3. okt.
Veltas Škutānes dimantu tehnikā gleznu izstāde
Veltas Škutānes dimantu tehnikā veidoto gleznu
izstāde.
2.oktobrī Aulejas pagasta bibliotēkā, sirsnīgā
gaisotnē, tika atklāta Veltas Škutānes dimantu tehnikā veidoto gleznu izstāde,
kas būs apskatāma līdz 31.oktobrim.
Paldies Veltai Škutānei un visiem, kuri bija atnākuši
uz viņas vadīto meistarklasi. Tajā apmeklētāji uzzināja daudz padomu par gleznu
veidošanu dimantu tehnikā. Meistarklasē bija iespēja pašiem izmēģināt šo
tehniku.
Foto Ilze Vovka
Aulejas pagasta bibliotēkas vadītāja Inta Vecele
2024. gada 7. sept.
2024. gada 3. sept.
2024. gada 21. aug.
2024. gada 20. aug.
2024. gada 10. aug.
2024. gada 7. aug.
2024. gada 6. aug.
2024. gada 1. aug.
2024. gada 30. jūl.
2024. gada 28. jūn.
2024. gada 7. maijs
2024. gada 3. maijs
2024. gada 25. apr.
2024. gada 17. apr.
2024. gada 16. apr.
2024. gada 10. apr.
2024. gada 2. apr.
2024. gada 19. marts
2024. gada 15. marts
2024. gada 14. marts
2024. gada 1. marts
2024. gada 29. febr.
Vilim Plūdonim - 150
Dzīves gājums
Dzimis kā Vilis Lejnieks 1874. gada 9. martā Bauskas apriņķa Pilsmuižas „Lejenieku” māju saimnieka Jāņa Lejnieka ģimenē Zemgalē. Viņa vecmāmiņa bijusi liela tautas dziesmu, pasaku un nostāstu zinātāja. Apdāvināto bērnu iespaidoja dzimto māju apkārtne, krāšņie, mežiem apaugušie Mēmeles līči. Iemācījies lasīt, viņš jau pirmsskolas gados kopā ar brāļiem mājās rīkoja teātra izrādes, izdevis žurnālu ar saviem dzejoļiem, sacerējis „varoņeposus”, kurus paša melodijā dziedājis priekšā pieaugušajiem.
1884. gada rudenī Vilis sāka mācīties Bauskas Pilsmuižas pagasta skolā, bet pēc trim gadiem iestājās Bauskas pilsētas skolā, līdztekus mācījās zīmēt, spēlēt klavieres, vijoli, mežragu un ērģeles. Skolas gados Vilis Plūdons aizrautīgi lasīja latviešu un krievu literatūru. Visvairāk viņu valdzināja Ausekļa, Ļermontova un Puškina dzeja, Gogoļa dabas apraksti.
Turpināja mācības Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1891—1895) un sāka rakstīt dzeju ar pseidonīmu „Plūdons”, kas tika iespiesta laikrakstā „Mājas Viesis”, vēlāk viņa pirmajā dzejoļu krājumā „Pirmie akordi” (1895). Pēc institūta beigšanas 1895. gadā strādāja par skolotāju Liezēres draudzes skolā (1895—1897), Bigauņciema pagastskolā (1897—1898) un rakstīja stāstus par zvejnieku dzīvi. Jūrmalas dzīves pretišķību iespaidā tapa poēma „Divi pasaules” (1899).
No 1898. gada Vilis Lejnieks strādāja par skolotāju Rīgas pilsētas elementārskolā (no 1901), N. Draudziņas ģimnāzijā un citās Rīgas skolās un publicēja savus galvenos darbus — „Atraitnes dēls” (1901), „Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas” (1901), „Uz saulaino tāli” (1912). Līdztekus viņš veidoja skolu mācību grāmatas un piedalījās 1905. gada skolotāju kongresā. 1903. gadā salaulājās ar skolotāju Otīliju Kuču, no kuras drīz izšķīrās un 1904. gadā apprecējās ar Elfrīdu Melbārdi, viņu laulībā piedzima astoņi bērni. 1905. gada revolūcijas iespaidā uzrakstīja poēmu „Uz saulaino tāli”, 1908. gadā tika izdots viņa tulkotais Nīčes meistardarbs „Tā runāja Zaratustra” un mistiskās poēmas „Baigi” (1903) un „Rēgi” (1908). 1913. gadā Indriķa hronikā aprakstīto seno zemgaļu cīņu iespaidā tapa viņa vēsturiskā balāde „Salgales Mada loms”.
Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā no 1915. līdz 1919. gadam dzīvoja pie brāļa Jaungulbenē. 1917. gadā viņš darbojās Iskolatā un piedalījās Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā Valmierā, kas 1917. gada 24. decembrī pieņēma Latvijas pašnoteikšanās deklarāciju, taču iestājās pret lielinieku teroru un atbalstīja Latvijas Republikas dibināšanu.
1920. gada 30. janvārī viņš uzvārdu Lejnieks nomainīja uz Plūdons.[2] No 1919. līdz 1934. gadam Plūdons bija skolotājs Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā un pievērsās bērnu dzejas rakstīšanai. Pēc 15. maija apvērsuma publicēja vairākus dzejojumus Kārļa Ulmaņa atbalstam.
Miris Rīgā 1940. gada 15. janvārī, apglabāts dzimtas kapos „Lejeniekos”, tagadējos Plūdoņa kapos.
1940. gada 19. martā Latvijas Izglītības ministrija Kuldīgas Valsts ģimnāziju pārdēvēja par Viļa Plūdoņa valsts ģimnāziju, kas 1989. (1997.) gadā atkal atguva savu nosaukumu. Lejnieku mājās Bauskas rajonā 1963. gadā iekārtoja Plūdoņa memoriālo muzeju.
2024. gada 27. febr.
2024. gada 10. febr.
2024. gada 8. febr.
2024. gada 7. febr.
2024. gada 31. janv.
Margaritai Stārastei - 110
Margarita Stāraste (1914–2014) – izcila grafiķe,
iemīļota bērnu grāmatu autore un ilustratore. Viņa atstājusi izcilu ieguldījumu
Latvijas rakstniecībā un grāmatu mākslā. Sarakstījusi un ilustrējusi divdesmit
grāmatas bērniem, un ilustrējusi vairāk nekā četrdesmit citu autoru grāmatas
bērniem. Stārastes grāmatas tulkotas un izdotas poļu, lietuviešu, angļu, vācu,
krievu un japāņu valodā. Pēc Margaritas Stārastes darbu motīviem tapušas
vairākas animācijas filmas. Viņa apbalvota ar Pastariņa prēmiju, Latvijas Republikas
Triju Zvaigžņu ordeni, grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" mūža
balvu, Autortiesību bezgalības balvu un Latvijas Literatūras gada balvu par
mūža ieguldījumu bērnu literatūrā.
2024. gada 27. janv.
2024. gada 25. janv.
2024. gada 20. janv.
2024. gada 16. janv.
2024. gada 13. janv.
3td.lv e-GRĀMATU bibliotēkai svinam jau 5 gadu pastāvēšanu!
-
"Mākslas uzdevums nav kalpot sapnim, bet gan dzīvei".R.Rolāns Romēna Rolāna literāro darbu izstāde Aulejas bibliotēkā apskatāma n...
-
Arī Aulejas pagasta centrā ir uzstādīts rādītājs, lai ciemiņiem būtu skaidrs, kurā virzienā ir: pagasta pārvalde, feldšerpunkts, pasts, bibl...