Lāčplēša
diena reiz bijusi Lāčplēša ordeņa dibināšanas, nevis atceres diena
Vēstures
avoti liecina, ka pirmo reizi Lāčplēša
diena tika atzīmēta 1919.gadā, tad tika dibināts arī Lāčplēša
Kara ordenis (LKO). Par kaujas nopelniem to pasniedza gan Latvijas armijas, gan
bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, gan ārzmniekiem, kuri bija
sekmējuši valsts nodibināšu.
Gadu vēlāk - 1920.gadā -
pirmajiem 288 LKO kavalieriem apbalvojumus pasniedza Satversmes sapulces
priekšsēdētājs Jānis Čakste. Toreiz 11.novembris netika uztverts kā karavīru
piemiņas diena, kā mūsdienās, bet gan kā Lāčplēša kara ordeņa svētki.
Pēdējo
gadu laikā 11.novembrī ieviesušās tradīcijas
Jau
kopš 1988.gada Lāčplēša dienā tradicionāli notiek dažādi pasākumi - militārā
parāde, lāpu gājiens, vainagu nolikšanas ceremonija Brāļu kapos un pie pulkveža
Oskara Kalpaka pieminekļa, kā arī piemiņas brīdis Sudrabkalniņā. Mūsdienās
līdztekus par tradīciju kļuvušajiem pasākumiem Lāčplēša dienā norisinās arī
koncerti kultūras centros un dievnamos, izstādes, lekcijas un radošās
darbnīcas.
Galvenā
atšķirība starp Lāčplēša dienas atzīmēšanu kādreiz un šobrīd ir Lāčplēša ordeņa
ieguvēju neesamība: «Toreiz varoņus godināja, šobrīd viņu vairs nav. Tai skaitā
arī liecinieku, kas varētu dalīties ar atmiņām par to laiku».
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru