11.Novembris - Lāčplēša diena.

 

Lāčplēša diena reiz bijusi Lāčplēša ordeņa dibināšanas, nevis atceres diena

Vēstures avoti liecina, ka pirmo reizi Lāčplēša diena tika atzīmēta 1919.gadā, tad tika dibināts arī Lāčplēša Kara ordenis (LKO). Par kaujas nopelniem to pasniedza gan Latvijas armijas, gan bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, gan ārzmniekiem, kuri bija sekmējuši valsts nodibināšu.

Gadu vēlāk - 1920.gadā - pirmajiem 288 LKO kavalieriem apbalvojumus pasniedza Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste. Toreiz 11.novembris netika uztverts kā karavīru piemiņas diena, kā mūsdienās, bet gan kā Lāčplēša kara ordeņa svētki.

Pēdējo gadu laikā 11.novembrī ieviesušās tradīcijas

Jau kopš 1988.gada Lāčplēša dienā tradicionāli notiek dažādi pasākumi - militārā parāde, lāpu gājiens, vainagu nolikšanas ceremonija Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, kā arī piemiņas brīdis Sudrabkalniņā. Mūsdienās līdztekus par tradīciju kļuvušajiem pasākumiem Lāčplēša dienā norisinās arī koncerti kultūras centros un dievnamos, izstādes, lekcijas un radošās darbnīcas.

Galvenā atšķirība starp Lāčplēša dienas atzīmēšanu kādreiz un šobrīd ir Lāčplēša ordeņa ieguvēju neesamība: «Toreiz varoņus godināja, šobrīd viņu vairs nav. Tai skaitā arī liecinieku, kas varētu dalīties ar atmiņām par to laiku».